AVS Programmas informācijas saglabāšana uz rezerves nesējiem ir ļoti svarīgs uzņēmuma drošības pasākums. Par tā vajadzību var izlasīt šeit https://avs.lv/marketings/Reklamas/saglabasana.html un šeit https://avs.lv/CommonFiles/SaglabasanaVel.html Zemāk ir aprakstīts speciāls AVS informācijas saglabāšanas variants, kas ir izstrādāts uzņēmumiem, kuros AVS programma strādā datoru tīklā ar vienotu serveri un vairākām Darba stacijām.

1. Daži priekšnosacījumi informācijas saglabāšanai:

- informācija ir jāsaglabā uz ārēja informācijas nesēja - Flesh atmiņas kartes, kura pēc informācijas saglabāšanas noteikti ir jāizņem no USB draivera. Tas ir nepieciešams, jo visos izspiedēj vīrusi, arī citu vīrusu uzbrukumu gadījumos tie bojā vai nokodē informāciju ari USB draiveros ieliktās Flesh atmiņas kartēs.

- informācijas automātiska saglabāšana Darba stacijas cietā diskā notiek laikā, kad ar AVS programmu neviens nestrādā, tātad ārpus darba laika. Atkarībā no uzņēmuma specifikas tas var notikt vakarā, pusnaktī vai rīta pusē. Ir vēlams, lai no informācijas saglabāšanas laika līdz tās kopēšanai uz Flesh karti paietu iespējami īsāks laiks. To iestata AVS inženieris, kas organizē informācijas saglabāšanas sistēmu.

- datoram (Darba stacija), uz kura notiks informācijas kopēšana uz Flesh kartes ir jābūt ieslēgtam tīklā un jābūt piekļuvei serverim;

- informācijas saglabāšanai uz Flesh kartes ir jāizvēlas tāda Darba stacija, kura tiek ieslēgta katras darba dienas sākumā. Tie var būt uzņēmuma tehniskā sekretāres vai grāmatvedes datori, un darbinieki parasti katru dienu ir savā darba vietā;

- sistēmas drošībai ir jāiegādājas vismaz 2 Flesh kartes, jo tās mēdz sabojāties. Līdz jaunas Flesh kartes iegādei var tikt izlaista informācijas saglabāšanas reize, kas var novest līdz kādas darba dienas informācijas pazaudēšanai vīrusu uzbrukumu gadījumā.

2. Programmas pusautomātiskās darbības apraksts ir vienkāršs un viegli vadāms. Pilnīgi automātisku informācijas saglabāšanu uz Flesh atmiņu realizēt nav iespējams, jo ielikt un izņemt Flesh karti var tikai manuāli. Atstāt Flesh karti USB draiverī nav pieļaujams tāpēc, kā jau tika pieminēts, vīrusi uzbrūk arī arī uz Flesh atmiņas kartēm. Ja Flesh karte ir galda atvilktnē, seifā vai kādā citā vietā, uz tās saglabāta AVS informācija ir pilnīgā drošība.

2.1. Ieslēdzot Darba stacijas datoru, kaut kādā brīdī parādās paziņojums

“Sveicināti! Lūdzu ielieciet Flesh atmiņas karti USB draiverī lai uz tās saglabātu AVS informācijas kopiju!”

Tehniskā sekretāre, grāmatvedis vai kāds cits darbinieks noskaidro kāds ir tekošais datums, un atkarībā no tā izvēlas marķētu (piemēram - 1,2) Flesh atmiņas karti pāru vai nepāru dienām un ieliek to USB draiverī. Ir vēlams, ka informācijas saglabāšanai izvēlēties un turpmāk izmantot konkrētu vienu no iespējamiem USB draiveriem

2.2. Ja informācijas saglabāšana notiek sekmīgi, parādās paziņojums:

“Paldies! Informācijas kopija tika saglabāta veiksmīgi. Lūdzu izņemiet Flesh atmiņas karti!”

karte tiek izņemta un nolikta drošā vietā.

2.3. Ja saglabāšanas programma neatrod Flesh karti, iespraustu USB draiverī, parādās paziņojums:

“Uzmanību! Jums nav izdevies ielikt Flesh atmiņu...

Iespējams, ka tā ir bojāta, vai ir kaut kādas problēmas ar USB draiveri. Mēģiniet vēl vai griezieties pie savs IT sistēmas administratora”

Darba stacijas lietotājam ir attiecīgi jārīkojas. Var griezties pie AVS inženieriem https://avs.lv/index.html#kontakti

Informācijas saglabāšanas sistēma saglabā vairākas informācijas versijas 1,2,3...N. Tas nozīmē to, ka ja arī notiek nelaime un kādu dienu Programmas lietotājis pamana, ka tekošā informācija un arī pēdējā Darba stacijas cietajā diskā saglabātā informācijas versija ir vīrusu inficēta, tad, ja informācija tika saglabāta katru dienu, uz Flesh atmiņas kartes ir vēl daži saglabātās vairāki varianti, ar kuriem AVS inženieri var atjaunot Programmas darbību no vīrusiem attīrītā serverī vai jaunā serverī.

Laba informācijas saglabāšanas sistēma neatceļ labas antivīrusu programmas iegādi. Tā lielā mērā palielina datora un AVS Programmas drošību.

AVS